Kluba šķirnes

 Šķirne atšķiras no sava priekšteča Stafordšīras bulterjera ar spēcīgāk veidotu, lielāku ķermeni. Suņi augumā sasniedz 46-48 cm, kuces 43-46 cm, ķermeņa masa no 18 līdz 23 kg. Gludajai īsajai spalvai iespējams jebkurš krāsojums.

Amerikas Stafordšīras terjeri, līdzīgi kā Stafordšīras bulterjeri, ir iegūti, krustojot angļu buldogus ar dažādu šķirņu terjeriem un tikuši izmantoti kā cīņu suņi. No brīža, kad Anglijā tika aizliegtas suņu cīņas, par šiem suņiem tika aizmirsts. Trīsdesmit gadus vēlāk pirmie suņi tika izvesti uz ASV, kur šķirne tika attīstīta, akcentējot masīvāku augumu, un tā ieguva nosaukumu amerikāņu Stafordšīras terjers. Neraugoties uz šo dzīvnieku spēku, tie ir labvelīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Šķirnes reputācijai stipri kaitējusi līdzība ar pitbulterjeriem. Šo suņu piekritējus apburusi suņu drosmīgā un padevīgā daba, savus saimniekus tie gatavi aizstāvēt ar neticamu pašaizliedzību.

Šķirnes ciltstēvs ir Eduards Laveraks, kurš šķirni cieša inbrīdinga rezultātā izveidoja 19.gs. Angļu setera dzīslās rit pointeru un dažādu šķirņu spanielu asinis, ļaujot suni izmantot daudzpusīgāk nekā pointerus. Mūsdienās vairums seteru tiek audzināti, pateicoties brīnišķīgajam izskatam, lai gan tas ir talantīgs mednieku palīgs, kas apveltīts ar augstām darba spējām. Angļu setera uzdevums – uzrādīt medniekam medījamo putnu pļavā vai purvā.

Basendži izveidoti kā medību suņu šķirne Centrālajā Āfrikā Kongo apmēram pirms trīssimts gadiem. No Kongo divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados šie suņi tika ieviesti Eiropā. Pigmēji turēja šos suņus medībām, dēvējot par „mazajām meža būtnēm”. Viņi ir ātri, veikli un ārkārtīgi „lecīgi” suņi.

Basendži ir vidēji lieli suņi, to augums ir ap 40-43 cm, muskuļotā ķermeņa masa – 9,5-11 kg. Raksturīgas to iezīmes ir stāvas ausis, grumbainā piere un gredzenā uz muguras sagrieztā aste, kā arī baltās krūtis. Īsā apmatojuma krāsas – ruds ar baltu, melns ar baltu, reti sastopami trīskrāsaini dzīvnieki.

Šķirnes vācisko nosaukumu Bayrischer Gebirgsschwesshund varētu burtiski tulkot kā Bavārijas kalnu sviedru suns. Angliskais (un arī daudzu citu valodu) nosaukums vēsta, ka tas ir bavāriešu kalnu dzinējsuns. Latvijas valodnieki pacentušies šķirnes nosaukuma oficiālajā latviskojumā ietvert šo suņu darbības (izmantošanas) specifisko veidu.