Šķirne atšķiras no sava priekšteča Stafordšīras bulterjera ar spēcīgāk veidotu, lielāku ķermeni. Suņi augumā sasniedz 46-48 cm, kuces 43-46 cm, ķermeņa masa no 18 līdz 23 kg. Gludajai īsajai spalvai iespējams jebkurš krāsojums.
Amerikas Stafordšīras terjeri, līdzīgi kā Stafordšīras bulterjeri, ir iegūti, krustojot angļu buldogus ar dažādu šķirņu terjeriem un tikuši izmantoti kā cīņu suņi. No brīža, kad Anglijā tika aizliegtas suņu cīņas, par šiem suņiem tika aizmirsts. Trīsdesmit gadus vēlāk pirmie suņi tika izvesti uz ASV, kur šķirne tika attīstīta, akcentējot masīvāku augumu, un tā ieguva nosaukumu amerikāņu Stafordšīras terjers. Neraugoties uz šo dzīvnieku spēku, tie ir labvelīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Šķirnes reputācijai stipri kaitējusi līdzība ar pitbulterjeriem. Šo suņu piekritējus apburusi suņu drosmīgā un padevīgā daba, savus saimniekus tie gatavi aizstāvēt ar neticamu pašaizliedzību.
Lasīt tālāk...
Šķirnes ciltstēvs ir Eduards Laveraks, kurš šķirni cieša inbrīdinga rezultātā izveidoja 19.gs. Angļu setera dzīslās rit pointeru un dažādu šķirņu spanielu asinis, ļaujot suni izmantot daudzpusīgāk nekā pointerus. Mūsdienās vairums seteru tiek audzināti, pateicoties brīnišķīgajam izskatam, lai gan tas ir talantīgs mednieku palīgs, kas apveltīts ar augstām darba spējām. Angļu setera uzdevums – uzrādīt medniekam medījamo putnu pļavā vai purvā.
Lasīt tālāk...
Basendži izveidoti kā medību suņu šķirne Centrālajā Āfrikā Kongo apmēram pirms trīssimts gadiem. No Kongo divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados šie suņi tika ieviesti Eiropā. Pigmēji turēja šos suņus medībām, dēvējot par „mazajām meža būtnēm”. Viņi ir ātri, veikli un ārkārtīgi „lecīgi” suņi.
Basendži ir vidēji lieli suņi, to augums ir ap 40-43 cm, muskuļotā ķermeņa masa – 9,5-11 kg. Raksturīgas to iezīmes ir stāvas ausis, grumbainā piere un gredzenā uz muguras sagrieztā aste, kā arī baltās krūtis. Īsā apmatojuma krāsas – ruds ar baltu, melns ar baltu, reti sastopami trīskrāsaini dzīvnieki.
Lasīt tālāk...
Šķirnes vācisko nosaukumu Bayrischer Gebirgsschwesshund varētu burtiski tulkot kā Bavārijas kalnu sviedru suns. Angliskais (un arī daudzu citu valodu) nosaukums vēsta, ka tas ir bavāriešu kalnu dzinējsuns. Latvijas valodnieki pacentušies šķirnes nosaukuma oficiālajā latviskojumā ietvert šo suņu darbības (izmantošanas) specifisko veidu.
Lasīt tālāk...
Izcelšanās valsts – Lielbritānija
Standarta publicēšanas diena – 24.06.1987
Pielietojums – dzinējsuns
FCI klasifikācija: 6. Grupa, 1.3 sekcija – maza izmēra dzinējsuņi ar darba pārbaudēm
Vispārīgs izskats: spēcīgs, kompakts dzinējsuns, rada elegances iespaidu, pateicoties rupju līniju neesamībai
Uzvedība/raksturs: jautrs suns, kurš paredzēts dzīvnieku, pamatā zaķu, pēdu dzīšanai. Drosmīgs, aktīvs, enerģisks, izlēmīgs, dzīvīgs, gudrs suns ar mierīgu raksturu.
Augstums (skaustā)- Suņi -36-41 cm, Kuces- 33-38 cm
Svars- Suņi -10-12 kg, Kuces- 9-11 kg
Lasīt tālāk...
Bladhaunds izceļas dzinējsuņu grupā ar masīvo augumu – būdami 58-69 cm augsti, svarā sasniedz pat 55 kg. Nokarenās ādas krokas uz galvas un kakla piešķir dzīvniekam skumjus vaibstus. Patiesībā bladhaundi ir aktīvi, rosīgi, bieži vien patvaļīgi suņi, kas uz mērķi dodas, neņemot vērā nedz šķēršļus, nedz saimnieka gribu.
Bladhaundu dzimtene ir Beļģija, tos var uzskatīt par visu dzinējsuņu priekštečiem – pirmās ziņas datētas ar septiņsimto gadu, tie saukti par svētā Huberta suņiem.
Lasīt tālāk...
Augstums 18-20 cm.
Svars 3-5,5 kg.
Metiena lielums 1-3 kucēni.
Apraksts
Mazs sunītis ar ļoti izteiksmīgu mīmiku. Runāja, ka George Lucas radītajam Ewok personāžam (lielais pinkainais personāžs) no filmas "Zvaigžņu Kari", rakstura un izskata īpašību iedvesmas avots ir bijis šis mazais suns.
Lasīt tālāk...
Eirāzietis ir jaunākā vācu suņu šķirne, un jau no sākuma tas mērķtiecīgi veidots kā ģimenes suns. Šķirne tika veidota 60. gados Vācija, pateicoties Jūlija Vipfela (Julius Wipfel) iniciatīvai. Šķirni FCI apstiprināja 1973.gadā Mērķis bija izaudzēt vidēja lieluma, skaistu Eiropas špicu ar pievilcīgām krāsām un īpašu mentalitāti. Tas tika panākts, krustojot trīs šķirnes: Čau-Čau, Vilku špicu (Keshundu) un Samojedu.
Eirāzietis ir harmoniski veidots, vidēja izmēra špicu tipa suns ar stāvām ausīm. Tam ir dažādas krāsas. Eirāziešiem ir bieza pavilna un vidēja garuma akotmati. Biezais kažoks padara tos izturīgus pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Kažoks ir izturīgs pret netīrumiem, un tāpēc viegli kopjams.
Eirāzietis ir pārliecināts individuālists, mierīgs un nosvērts. Eirāzietis mīl visu savu ģimeni un ir ļoti pieķēries tai. Viņš izturas pret bērniem laipni un ir laimīgs rotaļu biedrs, ja vien bērni viņu ciena kā suni un nelieto kā rotaļlietu. Viņš ir rezervēts ar svešiniekiem, tas nozīmē, ka viņš ir atturīgs un nekontaktējas uzreiz. Eirāzietis ir jauks pavadonis pastaigās, jo tam nav izteikta medību instinkta. Pateicoties tam, tas ir ideāls ģimenes suns un viņa mierīgā uzvedība labi iederas visās ikdienas situācijās. Tas ir piemērots kā pirmais suns ģimenē. Tomēr jums jābūt draudzīgam un noteiktam pret suni.
Eirāzietim nav lielas prasības pret savu īpašnieku, un tam pilnībā pietiek ar "normālu" ģimenes dzīvi, ar "normālu" nodarbinātību un ciešu kontaktu ar savu ģimeni. Ja jūs esat aktīva ģimene, eirāzietis pieņems to, vai, ja jūs esat klusāka ģimene, eirāzietis būs apmierināts arī ar to. Ikvienam, kurš visu dienu dodas prom no mājām un atstāj suni vienu, nevajadzētu turēt eirāzieti, jo tas neatbilst šīs šķirnes vajadzībām.
Eirāzietim vissvarīgākais ir tas, ka drīkst būt kopā ar ģimeni, tad tas ir laimīgs. Dzīves ilgums 12-14 gadi. Augums un svars: suns 23-32 kg 52-60 cm, kuce 18-26 kg 48-56 cm.
Lasīt tālāk...
Gordonseteru jeb skotu seteru ir izveidojis Skotijas hercogs Gordonas Aleksandrs IV 17.gs.beigās. No īru un angļu setera šis seters atšķiras ar spēcīgāku miesas buvi, masīvāku galvu. Tie ir gudri, uzmanīgi, pieklājīgi suņi un lieliski pavadoņi. Neskatoties uz to, ka skotu seters ir mazāk kustigs, salīdzinot ar citiem seteriem, viņu var uzskatīt par vienu no labākajiem putnu suņiem. Skotu seteram ir laba veselība un lieliska oža, tāpēc tie ir lieliski palīgi medniekam.
Šķirnes pirmsākumi meklējami 18.gs sākumā, kad Īrijā, krustojot rudi balto īru seterus, gordonseterus, springerspanielus un ūdensspanielus, ieguva rudus suņus lauka medībām. Ar gadiem šīs šķirnes popularitāte arvien pieaug, pateicoties suņu elegantajam izskatam un maigajam raksturam. Īru seterus audzinot, saimniekam jābūt pacietīgam un uzstājīgam, tad suns kļūs par uzticamu un draudzīgu ģimenes locekli. Pastaigās brīvā dabā var būt problēmas - saožot medījumu, suns aizmirst labās manieres.
Lasīt tālāk...
Īru terjers ir visur izmantotais fermeru suns, mājas mīlulis, sargsuns, medību suns. Pirmā pasaules kara laikā tika izmantots kā sanitārs, sakarnieks, pēdu dzinējs, kā arī mīnu meklētājs. Mīl ūdeni, ļoti labi peld, ir piemērots straujai un ilgstošai skriešanai ( ātrums ap 40 km/st, īsās distancēs – līdz 60 km/st). Ideāls tādam sporta veidam, kā adžiliti. Ne par velti īru terjeru sauc par „universālu ģēniju”.
Īru terjerā viss ir harmonisks. Viņš ir ātrākais no terjeriem, tāpēc arī viņa proporcijas ir vieglatlētiskas. Viņam ir dziļas krūtis un spēcīgas pakaļkājas, kuras novietotas zem optimālā leņķa. Muskuļots, stiprs, drusku izstiepts ķermenis iegūst eleganci un cēlu izskatu pateicoties līniju grācijai, garam kaklam un galvai.
Lasīt tālāk...
Šie suņi paredzēti briežu un aļņu medībām, kurus tie sajūt jau vairāku km attālumā. Viņu uzdevums ir medījumu atrast, ar skaļu riešanu noturēt uz vietas vai dzīt mednieka virzienā. Šie suņi tiek augsti vērtēti arī kā kamanu suņi. Elkhundi ļoti mīl medības un plašas teritorijas, taču pateicoties savam raksturam tie var kļūt par mājas mīluļiem, kuri īpaši viegli atrod kopīgu valodu ar bērniem. Tie ir uzticīgi, padodas dresūrai, tīrīgi, maigi un gudri suņi.
Rotveilers ir daudziem pazīstama un iecienīta šķirne ne tikai savā dzimtenē Vācijā, bet arī Latvijā. Šķirnes pirmsākumi meklējami Švābijā Dienvidvācijā. Toreiz galvenais rotveileru uzdevums bija palīdzēt lopu uzpircējiem un miesniekiem pārdzīt ganāmpulkus lielos attālumos un apsargāt tos.
Šie suņi, paaudzēm dzīvojot un strādājot kopā ar cilvēku, bija ieguvuši lielisku kompanjonu un mājas suņu īpašības. Slava par tiem bija izplatījušies tālu aiz dzimtās puses robežām. Suņa lomai sabiedrībā sākot mainīties, vairs nebija nepieciešams turēt suņus darbam – tie ieguva mājas drauga un mīluļa statusu. Rotveileri, kas izcēlās ar augstu pielāgošanās spēju, ātri iejutās šajā lomā.
Lasīt tālāk...
Šiba ir pats mazākais no japāņu suņiem, seno japāņu suņu šķirņu dabiskas selekcijas rezultāts. Šķirnes vecums ir ne mazāk par 3000 gadu. Kā jau vairums Japānas nacionālo šķirņu, šiem suņiem piemīt neatkarīgs un vienlaikus uzpērkoši emocionāls raksturs. Mūsdienās Eiropā šī šķirne ir salīdzinoši liels retums, lai gan Japānā izplatīta diezgan plaši.
Lasīt tālāk...
Gadsimtiem ilgi sāmu iedzīvotāji Fennoskandijas ziemeļu daļās un Krievijā ir izmantojuši tāda tipa suņus kā Somijas Lapzemes suns. Tie tika izmantoti kā ziemeļbriežu gani un sargsuņi. Pirmo Lapzemes ganu suņu standartu 1945. gadā izveidoja Somijas Kennelklubs. 1967. gadā šķirnes nosaukums tika mainīts uz Lapzemes suns. 1970. gados šķirnes tips un īpašības stabilizējās, standarts tika vairākas reizes pārskatīts un šķirnes nosaukums 1993. gadā atkal tika mainīts uz Somu Lapzemes suns. Šķirne īsā laikā kļuva viendabīga un šodien ir ļoti populāra galvenokārt kā gimenes mīluļi un ganu suņi visā Somijā.
Apmatojums ir bagātīgs, it īpaši suņiem ir biezas krēpes. Kažoks ir garš, mīksts un blīvs. Biezais kažoks, kas pasargā īpašnieku no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ir regulāri jāķemmē, sevišķi apmatojuma maiņas laikā.
Apmatojumam visas krāsas ir atļautas, bet pamatkrāsai jābūt dominējošai. Citas krāsas apmatojums var būt uz galvas, kakla, krūtīm, vēdera, kājām un astes.
Somu Lapzemes suns ir ir vidēja izmēra suns ar špicam tipisko uzbūvi. Ideāls augums: suņiem 49 cm un kucēm 44 cm. Svars 18-21 kg. Suņa tips ir svarīgāks par izmēru.
Vidējais dzīves ilgums 12–15 gadi.
Somu Lapzemes suns ir ļoti draudzīgs gan ar cilvēkiem, gan citiem suņiem. Tas ir viegli apmācāms, drosmīgs, mierīgs, paklausīgs, un diezgan padevīgs. Tam ir spēcīgs ganāmpulka instinkts. Šie suņi ir kustīgi un ātri. Tas ir ideāls ģimenes suns.
Lasīt tālāk...
Stafordšīras bulterjeri izveidoti Lielbritānijā, no buldogiem mantojot spēku un neatlaidību, bet no terjeriem – veiklību un apķērību. Stafordšīras bulterjers ir spēcīgi veidots un atlētisks suns, kas ieguvis sliktu slavu kā cīņu suns. Agrāk šos suņus tiešām izmantoja cīņām ar buļļiem un saviem sugasbrāļiem. Pēc cīņu aizlieguma, šķirni izkopjot, tiecas pēc šo īpašību izcelšanas, izskaužot agresiju. Spēcīgie suņi ir kļuvuši par lieliskiem, uzticamiem pavadoņiem. Stafordšīras bulterjers kā šķirne atzīts samērā nesen. Oficiāli Anglijā stafordšīras bulterjers tika atzīts 1935. gadā, bet ASV tikai 1975. gadā.
Lasīt tālāk...
Vācu putnu suņi cēlušies no spāņu pointeriem, kurus 17.gs. Vācijā ieveda flāmu mednieki. Pateicoties krustošanai ar itāļu un angļu pointeriem, šie suņi kļuva daudz ātrāki un enerģiskāki. Šie suņi var pavadīt mednieku gan kalnos, gan mežā, gan purvainā apvidū jebkuros laika apstākļos. Neskatoties uz to, ka kurchāram ir lielisks raksturs, tas tomēr nav piemērots dzīvošanai dzīvoklī. Tie ir impulsīvi, izlēmīgi, godīgi, gudri, jautri, paklausīgi suņi, kas viegli atrod kopīgu valodu arī ar bērniem.
Vidusāzijas aitu suns ir drosmīgs ganāmpulku sargs, kas spēj stāties pretī bīstamiem plēsoņām. Šo suņu dzimtā teritorija ir plaša – Vidusāzija, Urāli, Sibirija, tātad arī visas bijušās Padomju Savienības zemes. Aitu suņi lieliski pielāgojušies dažādiem klimatiskajiem apstākļiem kalnos un stepēs. Vidusāzijas aitu suņi iegūti ilgas, primitīvas, taču ļoti stingras atlases ceļā no seniem ganu suņiem.
Lasīt tālāk...
|
|